Фото: Publicitātes foto
2. jūlijā notika SIA „Rēzeknes veselības aprūpes centrs” (poliklīnikas) darbinieku kolektīva tikšanās ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju – pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi Aleksandru Bartaševiču. Portāls 46.lv vēstīja par sapulces norisi, ziņoja arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības portāls. Samērā ironiski komentē šos rakstus viens no poliklīnikas ārstiem: “Lasot divus pretējus rakstus, es secinu, ka esmu bijusi divās dažādās sapulcēs.”
Kā viens no galvenajiem tikšanās mērķiem tika izvirzīts- noskaidrot kolektīva attieksmi pret divu pilsētas medicīnas iestāžu iespējamo apvienošanu, informēt kolektīvu par gaidāmās apvienošanas mērķiem, metodēm un noteikumiem, kā arī uzklausīt šajā procesā ieinteresēto pušu priekšlikumus.
Pēc Rēzeknes pilsētas domes un poliklīnikas darbinieku tikšanās, portāls 46.lv uzklausīja ārstus, lai noskaidrotu viņu viedokli par tikšanas rezultātu.
Ārsti pauda sašutumu par to, ka pilsētas domes apgalvojumi nav patiesi, saistībā ar veikto poliklīnikas analīzi. Poliklīnikas darbinieki uzsver, ka veiktā analīze ir balstīta uz ilggadēju pieredzi un praktiskiem darba rezultātiem, kurā uzskaitīti gan poliklīnikas sniegtie pakalpojumi, gan aktualizēti pakalpojumi, kuri nav pieejami SIA “Rēzkeknes slimnīca”.
Poliklīnikas mediķi vairākkārt uzsvēra, ka SIA “Rēzeknes veselības aprūpes centrs” sniedz plašāku pakalpojumu klāstu nekā SIA “Rēzeknes slimnīca”, akcentējot, ka ambulatorās daļas attīstība notiek nedublējot sniegto pakalpojumu darbību.
Diskusijas laikā aktualizējās jautājums par laboratorijas lietderīgu izmantošanu. „Pacienti paši ir tiesīgi izvēlēties, kādu laboratoriju apmeklēt- Centrālo, Gulbja laboratoriju vai kādu citu. Runājot par ambulatoro daļu, tad slimnīcas daļa ir par 20 000 lielāka nekā poliklīnikas, kas slimnīcai liedz strādāt un attīstīt savu ambulatoro daļu? Protams, ka reanimācijas slimnieks ir svarīgāks nekā bērna zobi. Piemēram, poliklīnikā ir augstā līmenī attīstīts stomatoloģijas bloks. Poliklīnika iepērk tikai augstākās kvalitātes materiālus, tagad slimnīcai var nebūs naudas, par ko iegādāties materiālus. Slimnīca pati patstāvīgi nav spējīga izkāpt no finansiālās bedres, jo pēdējo četru gadu laikā, izskatās, ka ir nelietderīgi izmantojusi savus finansiālos resursus.
Lielākie zaudētāji būs ambulatorie pacienti. Kā mēs redzam, kapitāldaļu turētājs neieklausījās poliklīnikas ne darbinieku viedoklī, ne izklāstītajos argumentos, kuri mēs viņam sūtījām. Tika savākti aptuveni 5000 iedzīvotāju parakstu pret slimnīcas un poliklīnikas apvienošanu, taču arī iedzīvotāju viedoklis netika saklausīts.” - atzina viena no sapulces dalībniecēm, ārste Māra Lagzdiņa.
Ārsti uzsver, ka priekšsēdētājsvairākkārtir aktualizējis ieguvumus, bet konkrēts ieguvumu uzskaitījums netika izklāstīts. Darbinieki ar bažām raugās uz notiekošo, lai arī publiski neviens nepauda, ka grasās atstāt poliklīnikas telpas, tomēr tāda varbūtība nav izslēgta. Daži satraukti, ka varētu būt izpostīts viņu mūža darbs, un tad tīri psiholoģiski tas būs smagi turpināt strādāt.
Vairāki ārsti atstāja diskusiju, jo nesaskatīja jēgu vispārinātajos apgalvojumos. Kopsummā ārsti cer uz loģisku situācijas atrisināšanu.
Atgādināsim, ka poliklīnikā notiek finanšu un iekšējais audits, kas ir nepieciešams, lai izstrādātu racionālāku un pamatotu vienotās medicīnas iestādes darba modeli. Septembrī plānotas darba tikšanās, lai apspriestu jautājumus sakarā ar plānoto poliklīnikas un slimnīcas apvienošanu.
|
